Pakalpojumi

Apmācības

Es vadu nodarbības par dažādam tēmām:

  • Profesionālā izdegšana
  • Stresa vadība
  • Asertivitāte jeb cieņpilnā pārliecinātība komunikācijā
  • Labbūtība
  • Pašapziņas vairošana
  • Dzīves balanss
  • Viltvārža sindroms
  • Kā vadīt emocijas un stresu darbā ar klientiem?
  • Mūsdienu mentālās veselības traucējumi
  • Kā atpazīt un apturēt vardarbību darba vietā?
  • Līdzjūtības nogurums jeb kā neizdegt tiem, kuri palīdz citiem?
  • Kā pārvarēt bailes no publiskās uzstāšanās?
  • Līdzjūtības pret sevi vairošana
  • Jaunu ieradumu veidošana
  • Prokrastinācijas pārvarēšana
  • Telpa un mentālā veselība
  • Kā kļūt nedaudz laimīgākiem?

Supervīzijas

Piedāvāju individuālās un grupas supervīzijas. Gan mentālās veselības speciālistiem (piemēram, KBT psihoterapeitiem un klīniskiem psihologiem), gan citu profesiju pārstāviem.


↓↓ Lasi vairāk ↓↓


↓↓ Vairāk par pakalpojumiem ↓↓

Apmācību principi

Apmācības notiek, ievērojot šādus galvenos principus: dalībnieki tiek iepazīstināti ar jaunākām zinātniski pamatotām atziņām par noteikto tēmu un palīdzības iespējām, tiek veicinātas pašrefleksijas, stresa vadības un kolēģu atbalsta prasmes, piedāvājot ieskatu dažādas praktiskas metodēs un vingrinājumos. Apmācību nodarbības laikā visās apskatāmās tēmās uzsvars tieks likts uz to praktiskajiem aspektiem un teorētiskās atziņas tieks ilustrētas ar konkrētiem piemēriem.

Apmācības ir iespējamas vebināru formātā ar neierobežotu dalībnieku skaitu, kā arī nelielām komandām - praktiskie prasmju treniņi.

Dažādas psihoterapijas metodes

Kas ir kognitīvi biheiviorālā terapija?

Tas ir "strukturēts psihoterapijas virziens, kas fokusējas uz konkrētu terapijas mērķu uzstādīšanu un sasniegšanu un kurā tiek izmantotas zinātniskajos pētījumos pamatotas, uz problēmu risināšanu fokusētas kognitīvās un uzvedības terapijas metodes" (Nacionālā enciklopēdija). 

Šis ir psihoterapijas veids, kas, balstoties pētījumos, palīdz saprast kā mūsu domas un uzvedība ietekmē to, kā mēs jūtamies un kas īsti jādara, lai mainītu dzīvu uz labo pusi ar lielu varbūtību. 

Parasti šī ir īstermiņa psihoterapija, kas var aizņemt 5-22 tikšanās reizes. 

Visbiežāk KBT palīdz ar šādiem jautājumiem:

  • panikas lēkmes jeb veģetatīvā distonija
  • depresija
  • sociālā trauksme
  • obsesīvi kompulsīvie traucējumi
  • ģeneralizētā trauksme
  • specifiskās fobijas
  • u.c.

Kas ir shēmu terapija?

Viena no mūsdienu progresīvajām psihoterapijas metodēm. Tā ir integratīva pieeja, kas apvieno KBT, piesaistes un objektu attiecību teorijas, geštalta  terapijas principus un uz pieredzi balstītās tehnikas.

Šī ir ilgtermiņa terapija, kas var aizņemt 1,5-3 gadus.

Palīdz strādājot ar pašvērtējuma un personības izmaiņas jautājumiem, kā arī pārstrādāt bērnības un pieaugušo dzīves emocionāli traumatisko pieredzi. 

Kas ir EMDR?

EMDR (Eye Movement Desensitization and Reprocessing) - desensibilizācija un traumu pārstrāde ar acu kustībām - ir jauna psihoterapijas metode, kas ir ārkārtīgi efektīva emocionālo traumu terapijā. 

Psihoterapeiti visā pasaulē savā darbā izmanto šo metodi kā papildinājumu klasiskajām psihoterapijas metodēm, jo ar EMDR palīdzību var manāmi ātrāk (salīdzinājumā ar tradicionālām psihoterapijas formām) risināt psiholoģiskās problēmas. 

Dažkārt var pietikt ar dažām 1.5 stundu ilgām sesijām. 

Vairāk par EMDR emdr.lv 

Kas ir krīzes intervence?

Tā ir psiholoģiska metode, kas palīdz tajos mirkļos, kad cilvēks atrodas emocionālajā krīzē. Tiek nomierinātās emocijas, meklēti iekšējie un ārējie resursi, lai tiktu galā ar notiekošo. Tiek stabilizēts iekšējais emocionālais stāvoklis.

Šī ir parasti īstermiņa palīdzība. 

 

Kas ir supervīzija?

Supervīzija ir konsultatīvs atbalsts jautājumos, kas saistīti ar darbu un profesionālo darbību. Profesionālās efektivitātes paaugstināšana ir supervīzijas galvenais rezultāts, kas var ietvert dažādu jautājumu risināšanu: profesionālo robežu apzināšanās, rīcības alternatīvu atrašana konkrētās darba situācijās, attiecību veidošana ar kolēģiem, padotajiem, klientiem, sadarbība komandā, darba stratēģijas, stresa faktoru un izdegšanas mazināšana un daudzi citi jautājumi, kas aktualizējas ikdienas darbā (Latvijas Supervizoru apvienība, 2020).

Supervīzija ir reflektējošas prakse, kas tiek organizēta emocionāli drošā vidē, lai pārdomāt savu darbošanās praksi, lēmumus un darba attiecības (Huges, 2010).

Supervīzija var notikt gan individuāli, gan grupā. Grupas supervīzijai ir dažādi veidi kā tā var norisināties. Grupas supervīzijas laikā tiek veicināta supervīzijas dalībnieku pieredzes un zināšanu apmaiņa.

Supervīzijas pamatprincipi

  • Konfidencialitāte. Viss notiekošais supervīzija paliek starp supervīzijas dalībniekiem. Saturs netiek atstāstīts trešām personām, kas nepiedalās konkrētā supervīzijas tikšanās reizē. Arī darba devējs var pieprasīt supervīzijas dalībniekiem vai supervizoram izvērtēt tās procesu un rezultativitāti, bet ne konkrēto informāciju, kas tika izrunāta supervīzijas laikā.

  • Brīvprātība. Supervīzija var notikt tikai tad, kad cilvēks pats to vēlās. Piespiedu kārtā supervīzija nestrādā.

  • Atbalstoša vide. Supervīzijas process izslēdz kritiku un nosodījumu.

  • Aktīva dalība. Supervīzija atšķiras no lekcijas vai mācībām ar to, ka supervīzijas dalībnieks aktīvi piedalās ar savu risināmo jautājumu.

  • Orientācija uz mērķi. Katru reizi supervīzijā tiek izvirzīts konkrēts risināms jautājums un apspriests, kas būtu vēlamais sasniedzamais rezultāts supervīzijas beigās.

  • Profesionālais konteksts. Supervīzijā tiek risināti jautājumi, kas ir attiecināmi uz profesionālo darbības sfēru.

  • Vienlīdzība un solidaritāte.* Šie pamatprincipi attiecas uz grupas supervīziju, kur, pirmkārt, ir svarīgi piedalīties viena līmeņa speciālistiem, lai nerastos profesionālo lomu pārklāšanās konflikts, un, otrkārt, supervizējamie jautājumi tiek izskatīti rindas kārtībā un grupas dalībniekiem ir svarīgi aktīvi iesaistīties ne tikai savā jautājuma risināšanā, bet solidāri ieguldīties arī kolēģu pieteiktajos jautājumos.

Jautājumu piemēri, kurus iespējams risināt supervīzijas laikā

Supervīzijas laikā ir iespējams risināt ikdienas grūtības, hroniskas problēmas, kā arī uz izaugsmi vērstos jautājumus:

  • Stresa vadības jautājumi

  • Sevis un citu motivācijas jautājumi

  • Atlikšanas jeb prokrastinācijas problēma (svarīgo darbu neizdarīšana, pievēršanās mazsvarīgiem)

  • Konflikts ar kolēģiem, vadītāju vai darbinieku

  • Konfliktu vadība darbā ar klientiem, t.sk. aizkaitinājums uz klientiem

  • Bailes no publiskās uzstāšanās

  • Pārslodzes problēma

  • Prasme saņemt kritiku

  • Savu vajadzību apzināšanās un izteikšana citiem, t.sk. prasme pateikt "nē"

  • Karjeras izaicinājumu pieņemšana

  • Nogurums, koncentrēšanas grūtības

  • Efektivitātes un produktivitātes palielināšanas iespējas

  • Darba un privātās dzīves balansa jautājumi

  • Jēgpilno izaicinājumu izveidošana, personīgo darba mērķu izveide, vērtību apzināšanās

  • Profesionālās krīzes jautājumi (motivācijas zudums, hroniski neatrisināmie jautājumi)

  • Perfekcionisms un darbaholisms

  • Profesionālās izdegšanas risku mazināšana vai atkopšanas

  • U.c.

Sagatavošanās jautājumi

Lai supervīzija noritētu produktīvi, vēlams apdomāt savas gaidas pirms tikšanās, ka arī iespējamos supervizējamos gadījumus / jautājumus:

  • kādas ir manas gaidas attiecībā uz supervīzijas procesu?

  • kas man būtu svarīgi, lai es varētu droši dalīties ar savu pieredzi (t.sk. neveiksmīgo, grūtībām, apjukumu)?

  • kas ir mana grūtība ikdienas darbā (ar konkrētu klientu, uzdevumu, savām sajūtām utt.) ar kuru es gribētu pastrādāt supervīzijas laikā?

Supervīzijas noteikumi

  • Izvēlēties izolētu un komfortablu vietu, kur var strādāt vismaz vienu stundu netraucēti individuālās supervīzijas gadījumā vai ilgāk grupas superīzijas gadījumā.

  • Nedarīt paralēli citus darbus (skatīšanās tālrunī, e-pastos, dokumentos u.c.).

  • "Es" forma - risināt un runāt par jautājumiem, kas attiecas uz problēmas pieteicēju.

  • Punktualitāte - svarīgi nekavēt.

  • Tehniskais nodrošinājums - ja supervīzija notiek attālināti, parūpēties par ierīci, kas nodrošina kvalitatīvu skaņu un attēlu.

  • Konfidencialitāte - svarīgi ir parūpēties, lai apkārtējie (ja tādi ir), kas nepiedalās supervīzijā, nedzirdētu tās norisi

Paplidu informācijai